| Par sadzīves cirslingu |
[Nov. 1st, 2015|06:27 pm] |
Atrodu smuki saulainu placīti, apstājos, nokāpju no veļika. Novelku cimdus, noņemu brilles... tā, paga, bet priekš kam es stājos? Bija kaut kas svarīgs jāizdara, bet kas tieši?
Domīgi apeju veļikam. Apeju vēlreiz. Apsēžos zālītē, aizpīpēju. Ko, nu ko man vajadzēja izdarīt. Bija kaut kas, kas atvieglotu dzīvi, bet kas?
Vēlreiz uzmanīgi nopētu veļiku. Izlaist bik' gaisu no riepām? Nē, par to es jau pirms brīža secināju, ka nu jau par vēlu. Pārējais viss it kā kārtībā un vietā. Bet ko tad?
Nopīpēju, nodzēšu cigareti. Padzeros. Domīgi skatos uz veļiku. Kāpēc, jomajo, KĀPĒC es te stājos? Ko man bija jāizdara?
Ā, OK.
Atcerējos.
Degunu izšņaukt. |
|
|