| |
[Dec. 22nd, 2012|07:39 pm] |
| [ | mood |
| | Kā papist brīvdienu | ] |
| [ | music |
| | Orindžbārs | ] |
Tas ir pizģec, dārgie draugi, nē nu nopietni, tas ir pizģec, redz, tā nu dzīvē sagadījās, ka nācās iziet ielās ar mērķi piepirkt sev ūziņas. Jāsāk jau ar to, ka vajadzētu iespēju saņemt kaut kādu dokumentu, ka es šitajā jūsu nolāpītajā veikalā neesmu atnācis pēc pēdējā brīža kristāla eža, ko pastumt zem egles, nē, vžopu tos jūsu kristīgos dāvansvētkus, es te personīgām vajadzībām. Un attiecīgi apkalpošanu bez rindas, vai vismaz šotiņu par ciešanām.
Bet tas pat nav svarīgi, nē, jo viss, ir noticis ļaunākais, aklo punduru ložas lobijs ir iefiltrējies arī šajā valstī. Tajos retajos brīžos, kad izdodas pamanīt kaut attāli normālas, praktiski lietojamas ūzas, izrādās, ka to mērķauditorija dalās trīs lielās kategorijās: mazi cilvēki, resni cilvēki un mazi, resni cilvēki. Ietīties avīzēs, uzmaukt uz rumpja kartfeļu maisu, to viņi, supostāti, no manis laikam sagaida.
Nu vai jāiet hipsteros, tas arī variants.
Vobšem noguris un izbesījies ievēlos orindžbārā uz kādu nomierinošu dziru, nākamreiz es uz tiem viņu sātaniskajiem veikaliem pēc gada varbūt aiziešu. Līdz tam iztikšu kā nebūt. Toties meilos-skaipos jau 24h klusums, taisni vai neticami, ka tā elle beigusies. |
|
|