| |
[Mar. 21st, 2012|08:56 pm] |
| [ | mood |
| | Apšaubāms | ] |
| [ | music |
| | Pieauguši cilvēki spēlējas ar šaibu | ] |
Nezinu, nezinu, kas par traumām, vai nu neuzrāvos bērnībā ne uz kā tāda, vai pH līmenis bijis balansā jau kopš dzimšanas.
Jo ja tā padomā, apjāt jau mani tolaik mēģināja visādos izsmalcinātos veidos. Re, piemēram, sēžu es mierīgi kluču čupas vidū, nevienu netraucēju, būvēju savus dvīņu torņus, ko pēcāk ar tenisbumbiņu teroraktēt, a tikmēr blakus istabā kaut kāda ņemtne, trādirīdis, ajajaj, kā visa rezultātā mana paša miesīgu māti aizrauj uz slimnīcu. Tētuks, savukārt, viss tāds no sevis asprātīgs, paskaidro, ka man šas dienās piegādāšot ne ta māsiņu, ne ta brālīti, nevar īsti vēl saprast - a ko es labāk gribu?
Nu es pakasu savu četrgadīgo smadzeni, paprātoju, galvā piemetu tabuliņu ar par un pret, nonāku pie verdikta: lietišķi paziņoju, ka ciktāl tas attiecas uz mani - dodiet māsu. Nu i tētuks hohoho, mol, labi, kā teiksi.
Atveda kaut kādu segās savīstītu, nelabi brēcošu humanoīdu un priecīgi paziņoja, ka "še tev brālītis!".
Ну не пиздец, а?
Vai atkal - kā es sapratu, ka saviem vecākiem nevar uzticēt bērnu plānošanu, nemaz nerunājot par vārdu izdomāšanu, nē nu klausieties, es jau gan šito esmu stāstījis, bet mieru neliek. Ka svētki, ziniet, sēžu viss dāvanpapīru čupā un saiņoju vaļā kārtējo ārkārtīgi noderīgo gadžetu, kad parādās kārtējais sveicējs, svinīgi nokrekšķinās un teic: nu tad tev, jubilār, dzimšanas dienas/ziemassvētku dāvana, un tepat jau jaunais gads, un tur jau cik tad tālu līdz tai tavai vārda dienai, vārdsakot, te tev, jubilār, rūtains krekliņš. Rūtains, bļaķ, krekliņš, un neko citu jau man veselu gadu nedos!
Nē nu labi, patiesībā vienīgais, kas tā arī smadzenēs iespiedies, ir tas, kā māte, pati skolotāja būdama, rūpīgi iekompostrēja smadzenēs, ka tie skolotāji, priekšnieki, padomdevēji un citi pieaugušie pārgudrīši - viņi patiesībā nav ne ar ko ne labāki, ne gudrāki, ne klausīšanas vērti. Tik vien kā ir sagadījies, ka es esmu ietrāpījis 12 gadus atsēdēt skolā, kur viņi man sniedz saimniecībā vairāk vai mazāk noderīgu infu un ar viņiem ir vērts sadzīvot un neaizstāvēt savu pozīciju tīri tikai mīļā miera labad. A pēc tam - pat tas būs lieki.
Dēļ kam uz jautājumu "kas ir tavas autoritātes?" atbilde ir vienkārša un sastāvoša no trim burtiem. |
|
|