Ļaptops sagāja sierā un kategoriski atteicās konektēties pie svešiem tīkliem. Pat ne tikai svešiem, arī pie mobtelefona. Emociju uzplūdā nolēmu šamo sodīt ar linuxi, bet neko, uzpīpēju — pārgāja. "Connect with your friends and family" man rekomendē Windows instalātōrs. Jāuzzvana vecākiem, vai?

Ietaupīju, vot, rubļus uz sandalēm. Tagad tulznas uz abām pēdām, labās un kreisās. Люди-инвалиды. Toties esot ādas izstrādājums, noderēs citiem praktiskiem mērķiem.

Ļoti dīvaina sajūta — paņemt brīvdienu, aiziet izvazāties pa pilsētu, secināt, ka visiem pārējiem tak normāla darba duna. Visi skraida savās steidzamajās gaitās, es sēžu uz Širokās ielas āra krodziņā, lēni malkoju alutiņu, vēroju tūristus tūristes. Runājot par tūristiem, dīvaini, ka kaimiņrepublikas Doičlandes pārstāvji automātiski komunicē angliski, lai gan daudz lielākas izredzes saprasties ar vietējiem būtu, ja viņi lietotu dzimto valodu.

Ir vajadzība piepirkt prastu, lētu monitoru, no kura nav vajadzīgs nekas vairāk, kā čata un outlooku visādu attēlošana. Bodē stāv blakus divi uz aci pilnīgi identiski, viens pa 1800 kronām, otrs pa 2400, no specenēm izdevās izlobīt, ka pirmajam nav pieejams DVI inputs, bez kā varu iztikt, naktsmiers nepasliktināsies. Tā varētu būt, ka tā ir vienīgā starpība? Kādi vispār potenciālie grābekļi, lētus moņus iegādājot?

Pushkin vodka — говно.