| |
[May. 28th, 2011|03:21 pm] |
| [ | mood |
| | Tāds kā viegls gurums | ] |
| [ | music |
| | Urbj!!! | ] |
Cibas regulārā velobičinga iedvesmots, apsegloju bērīti, rātni pavizināties pa piemājas mežiem. Attapos kārtējo reizi ripinoties uz Radotīnu, hmm, ko es tā?, padomāju, apmetu riņķī, vēl pēc laika attapos centrā.
Bičinga ietvaros ļoti interesē izdibināt, kurās kultūrās piktogramma - divi riteņi, stilizēts velosipēda rāmis, uz tā sēdošs stilizēts cilvēciņš - nozīmē "fotografēšanas vieta tūristiem".
Un vēl, jaunās māmiņas ar ratiņiem - tas ir OK. Tas ir ļoti OK. Kā transporta vienība viņas ir lēnas kā kuģis, bet gabarītos stabilas kā kuģis un trajektorijā prognozējamas kā, well, kuģis. Jau kuro gadu, dienu un nakti, spītējot vējiem un lietiem, mans neiecietības stars spoži apspīd skrituļslidu izgudrotāja kapu.
P.S. Dienas prieks: lai vai kur tu dotos, lai vai kur tu būtu, uztveršanas radiusā būs vismaz viens sakaru tīkls ar vilinošo nosaukumu Default. :)
---
Vēlāk: Paldies pasaulē populārākajai maitai mātei dabai par spirdzinošo pretvējiņu mājup, jā. Kā arī par šo nolāpīto pauguru, kurā man te jādzīvo, nu ko, nu nevarēja vismaz pārdesmit metrus zemāku, i to prieciņš būtu. Bet neko, ar pāris īslaicīgām nu-jevo-nahuj pauzēm - uzbraucu ar. Tagad esmu gatavs beigt savu dzīvi Kamerkroga aptekšņu gādīgajās rokās. Nē nu labi, to vēl nē, vēl alus jādadzer un pāris lietas tomēr jāizdara. |
|
|