| |
[May. 16th, 2010|01:50 am] |
Nočolēju ilgi gaidīto Alice in Underland. Kino — brīnišķīgi skaista blondīne, ahujenna izskatīga, ahujenna tupa, patiesi žēl, ka tā arī nesaņēmos apmeklēt iekš IMAX, tur, kā jau Bērtonam, katrs kadrs kompete. Katra atsevišķa aina — brīnišķīga, tēli izcili, visi kā viens, dialogu autoram esmu gatavs uzsaukt jebkuru dzērienu pēc viņa izvēles, bet vot ja gadījumā šo lasa kāds tuvs storyline autora paziņa — draugi, esiet tik laipni, iesakiet viņam pārprofilēties uz kaut kādiem titānikiem, armagedoniem un divtūkstošdivpadsmit, šito kreatīvu tak cilvēks nevar noskatīties, nesaķerot kaut kādu smadzeņu vēzi.
No otras puses — varbūt tas ir labi, jo ja storiju nebūtu rakstījis kaut kāds pilnīgs rītārds, tad šī būtu desmitgades filma numur viens un vairs nebūtu uz ko tiekties. Tējas dzeršana ne švakāk kā Kerolam, pie truša hiperventilācijas un fināla, kurā visi dejo — slaucīju asaras.
Konceptuāla, absolūta vilšanās, vārdsakot, kas obligāti jāredz. Ibo ja tam visam apakšā nebūtu kaut kāds ūbertups storijs, tad labāk vairs nebūtu kur. |
|
|