Lācītis numur divi - January 7th, 2008 [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

January 7th, 2008

Nu kas vēl, kas vēl? [Jan. 7th, 2008|01:53 am]
[mood |Nu piedodiet, nenovaldījos.]
[music |Contains spoilers!]

Jāteic, pēdējo reizi šitik nokaitināts es jutos pēc filmas «21 grams».

Ar devīzi "labāk vēlāk, nekā vēlu", tika pieņemts absurds un neapdomīgs lēmums beidzot noskatīt savulaik garām palaisto «Babel». Tā iet, ka nepaklikājas pa imdb.com, noskaidrojot, kurš mudaks ir bijis pie šprices kino tapšanā.

Боже, какой страшный, всемогущий пиздец! Ignorējot jautājumus, kā diviem meksikāņiem iespējams netraucēti pārvest pār robežu divus amerikāņu bērnus, kāpēc slimnīcā var nokļūt ar ātrās palīdzības automašīnu, bet nevar ar policijas transportu (kā arī ar ko ievainotam cilvēkam vispār var palīdzēt blakus kvartālā stāvošs autobuss), kā aukle būtu paspējusi uz kāzām, ja Marokā nekas nebūtu noticis, un tamlīdzīgas lietas — nav līdz galam tad arī skaidrs, kāpēc helikopters tā arī neeksplodēja, kāpēc varonīgā blondīne pēc atveseļošanās neadoptēja mazliet tērēto dvieļgalvu puisīti, ļaujot visiem slīkt aizkustinājuma asarās par pašaizliedzīgo cietēju un kāpēc japāņu izmeklētāju nenosita no 31. stāva krītoša, plika meitenīte.

Un pats galvenais jautājums — par ko tad bija kino un kas mums no tā bija jāizloba?

Ипать, lai vai kas, bet kino ar devīzi "viss ir slikti, ko mēs varētu izdomāt tādu, lai būtu vēl sliktāk", spēj mani izvest no pacietības. Jo īpaši, ja manāma profesionāļa roka gan bildē gan pasniegšanas manierē, tikai pasniegts tiek kaut kāds prātam netverams sūds, kaut kas vēl jebanutāks par «Dejotāju tumsā», kur, kā likās, ir sasniegts potenciālais kataklizmu skaits uz runtime sekundi. "— Ir traģiski, viss ir nenormāli traģiski, bet vēl kaut kas trūkst. — OK, how'bout viņa būs arī akla?"

Varētu to uzskatīt par "kino par lūzeriem", bet par tiem Koeniem glaunākas filmas sanāk. Būtu pajāt, ja opuss nebūtu ar Pretenzijām un neprasītu divarpus stundas skatītāju jau tā ne pārāk garā mūža.

Tpu, bļaķ.

P.s. Bet varbūt tas tāpēc, ka ir divi cilvēku tipi, kas man krīt uz nerviem — idioti un histēriķi. A kino-ta par abiem!
link5 garāmgājēji|iet garām

navigation
[ viewing | January 7th, 2008 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]