Kā daži jau zina, mums pie mājas, tepat pāri ielai, ir picērija.

Picērija ir patīkama iestāde, kur par salīdzinoši ļoti pieticīgām naudiņām var tikt pie milzu porcijas pārtikas, ko pat man ir grūti pievārēt, pie kam pārtika ir tāda, ka par spīti grūtībām es tomēr šķīvīti iztukšoju kā jau kārtīgs bērns, kurš grib lai nākamajā dienā saulīte spīdētu. (Jums bērnībā arī tādu ahiņeju skaloja smadzenēs, lai piespiestu izēst piena – dārzeņu zupu?)

Ir tikai viena lieta, ko viņi neprot gatavot un par ko viņiem ir, principā, ļoti aptuvens priekšstats.

Pica.