Pirms pāris dienām sanāca kādu laiku pavērot klātienē mājas sesku.

Teikšu jums, fantastisks mājlops. Tāda sajūta, ka viņam pie dzimšanas ir iedota Sarkanā Tablete un mūža laikā tā arī neatlaiž. Kur tik sīkā rumpītī tik daudz enerģijas — nav skaidrs, bet visu šo laiku vadīju, ķiķinot par to kā šams izpildās. Tika uzbrukts visiem sniedzamības attālumā esošajiem priekšmetiem un cilvēkiem, izlodātas visas vietas, ko var (un ko nevar) izlodāt, pie kam skatoties uz to visu nostiprinās pārliecība, ka tas radījums tiešām ir pilnīgi, galīgi un neārstējami jebanutijs.

Tikko šo paņem klēpī — izrubās. Visdziļākajā un saldākajā miegā, kāds iespējams.

Ļoti nopietni apsvērtu tāda iegādi, ja vien nebūtu kaķa, kurš, visticamāk, aprautu šo mūžiņu krietni priekšlaicīgi.