| |
[Feb. 13th, 2007|09:39 am] |
| [ | mood |
| | pissed off, yet smiling | ] |
Pamostoties, garastāvoklis bija augstākajā mērā nīgrs. Tā arī nesapratu, kas liek cilvēkiem domāt, ka mans tālruņa numurs var aizstāt diennakts uzticības dienestu, kā arī nespēju atrast, kur pie manām namdurvīm vai vizītkartē rakstīts "darba laiks: 24:00 — 00:00".
Nemaz jau nerunājot par kādu ar īpaši alternatīvi apdāvinātu personu, kas nepakautrēsies iestarpināt "tu galīgi neklausi maniem norādījumiem", lai gan pašai par konkrētu sfēru un uzdevumu zināšanu mazāk kā džungārijas kāmītim par jebko, kas nav saistīts ar ēdienu. Toties pašapziņa kā Dalī, Čērčilam un Zeldmanam vienā personā.
Bet es ne par to. Atvēru, kā smejies, cibu, ieraudzīju šo, un garastāvoklis strauji sabalansējās. ;) |
|
|