| DZ |
Dec. 27th, 2007|12:52 am |
Pie Ješuas dzimšanas dienas svinībām, apmeklējām Dievzemīti.
Pozitīvu iespaidu gūzma; šie iespaidi tika sastapti dažādās lokācijās, ēdot, dzerot un dzenot saviesīgu bazaru, prieks bija visus vaigā skatīt. Mirdzošā Vecrīga - ap Doma torni apvilktās divas girļandas - aizkustināja līdz skopai vīrišķai asarai.
Obzervēju jaunu lidostas plānošanas īpatnību kopš pīpātavas likvidēšanas (viena no medicīniski sekjūrākajām zonām Rīgā otniņe) - 22A ekspresautobuss apstājas nevis augšā uz rampas, bet lejā, pie ielidošanas durtiņām. Un pareizi ir, galvenais lai sagaidītāji ar lakstiem rokās paspēj Laicīgi; izlidojošie gan jau bez sstresa ar visiem močedāniem augšup uzrāpsies, nav nekādi tizleņi.
"Nekur nav tik labi, kā mājās", kā pirmsizbraukšanas novēlējumā man trāpīgi ierakstīja cienījamais tautas mākslinieks Rutulis. Frāzes patieso nozīmi līdz galam izpratu, atsēžoties savā Barrandovas miteklī, ievietojot kausiņā vienu null-fjunf Kruševices alutiņa un pacietīgi uzklausot kaķa izsmalcinātās lamas par trīs dienu prombūtni.
Tiekamies martā. Ja kāds līdz tam ciemos nesataisās, protams. |
|