| Phobia in action |
Oct. 16th, 2007|01:44 pm |
Pirmās divas joslas viņš šķērsoja ātriem maziem solīšiem, ieķēries sievai rokai. Pa īstam es viņu ievēroju tikai kad šis pāris gāja ~metra attālumā no stāvošā trolejbusa deguna — vīriņā pāri pusmūžam, labi ģērbts, blakus tādai pat sievai. Tajā brīdī, kad viņš paskatījās uz trolejbusu, viņš gandrīz saļima un tos pāris metrus tika burtiski vilkts, knapi kustinot kājas. Pēdējo joslu pārvarēja, acīmredzami ļenganām kājām, kas knapi spēra sīkus solīšus, un neko neredzošu skatienu.
Uz mirkli likās, ka jādodas palīgā, ka manā priekšā ir kustību invalīds, kuram ir nopizģīti ratiņi un nabaga sievai nākas viņu kaut kā nogādāt mājās. Bet tad viņi laimīgi bija šķērsojuši Brīvības ielu un tikko uzkāpis uz trotuāra, pilsonis saslējās un normālā solī aizgāja tālāk. Sieva atlaida viņa roku un, kā jau tas nākas, ieķērās elkonī.
Briesmu lietas tādas fobijas, ja tā padomā. |
|