| Aste gaisā, garstāvoklis kur parasti |
May. 24th, 2005|02:16 am |
Bet tomēr patīkami, tomēr vairo banālo pašapziņu un pašam sev virtuāli pagarina. Patīkami, lēni, rātni un bez piepūles atsist kādam Jaunajam, Perspektīvajam un Stilīgajam vienu amerikāņu izcelsmes lēdiju; no malas novērojot sev tik pazīstamos greizsirdības parametrus un piefiksējot, ka kaut kādā brīdī puisis otvaļil.
Un ne jau tā, ka man interesētu vai būtu vajadzīgas amerikāņu lēdijas. To drīzāk var nosaukt par banālu, bet pašapziņai nepieciešamu sportu, kas arī liek aizdomāties par visu šo pasākumu. Pašpārliecinātības trūkums? Vēlme kādam kaut ko pierādīt? Da hujakš, vienkārši panesās saruna, visiem interesanti, visiem ir OK. Izņemot Jauno Perspektīvo, protams. Kur jamam neko nevaru palīdzēt.
Bet attiecībā uz amīšu lēdiju - pavadīju līdz durvīm, atvadījāmies. Neskūpstījāmies, muļķības nedarījām. Ibo nevajag. Ibo pat prātā nenāca. Ibo zinu vismaz vienu latvju lēdiju, ar ko tas viss ir gaumīgāk, mīļāk, pareizāk. Vienkārši pašapziņai. Muļķīgs sporta veids. Man nevajag, būs labi. Es pat pieņemu, ka mēs ar Lēdiju varētu palikt labi draugi, aga!
Kāpēc par to visu skaļi? Tak tāpēc, ka mājupceļā mēģināju saprast, kam tas bija vajadzīgs, kāda no tā jēga, kam man bojāt kaut kādu starpkontinentālu romantiku.!? Bet nē tak; azarts rodas spēlējot! Vajadzēja! Principa pēc!
Stulbs kaut kāds, piezīmēšu, princips.
Iespējams, kompleksi attiecībā uz Jaunajiem, Perspektīvajiem, Stilīgajiem. Ibo besī. Iegriezt, tipa, tikai nav skaidrs par ko.
Bet arī tā nav taisnība; patiesībā pilnīgs pH uz to visu. Gribās parunāties ar kādu jēdzīgu pilsoni, jēdzīgais pilsonis parādās (jā, ir arī jēdzīgi amīši, vismaz pāris) un ja kāds nespēj turēt līdzi sarunai - paša problēma. Sugubo personīgs smadzeņu deficīts.
Maybe jūtos vainīgs? Maybe nē? Visdrīzāk - sugubo paralēli. Es izbaudīju gaumīgas komunikācijas pilnu vakaru, aber citu problēmas ir dziļi un nepārsūdzami viņu problēmas. Neko nevaru palīdzēt. Banku augstskolas diploms un uzvalciņš "ot versače" tomēr nav arguments. Kas priecē.
Tipa varētu padomāt, ka nav būtiskāku problēmu, kā.
Anyway; par spīti visam aste gaisā un uz šīs patīkamās nots arī atvados. Laikam kaut kāda jūtīguma lēkme uznākusi; tieksme domāt Par un tā. Bet tas citā iespaidā, tas uz jums neattiecas. |
|