|
Aug. 1st, 2007|05:40 pm |
Nu reti veiksmīgs izbrauciens caur dzimto pilsētu izdevās, jāpiezīmē. Iztaisījos no mājas līdz ar pirmajām lietus pilēm, un līdz ar pēdējām, apstaigājis visus pacientus un katrā birojā atstājis pa ūdens peļķei, beidzot noparkojos omulīgajā Ķirzakkroga caurvējā.
Taču ir savas priekšrocības arī šādā laikā minoties - apšaubāmo redzamību un vēl jo apšaubāmākās efektivitātes bremzēšanu kompensē līdzpilsoņi, kas beidzot strādā vai audzina bērnus, tā vietā, lai bezmērķīgi klenderētu pa ielām un radītu burzmas efektu. Rezultātā nokļūšana no punikta A uz punktu C ir daudz naskāka, kā arī sirdī iezogas miers, ka Dievzemītes kopprodukts tiek godam celts, kā arī jaunie pilsoņi aug stingrā vecāku kontrolē un skatās izglītojošas pārraides televīzijā, nevis vazājas riņķī, krāniņus vārtrūmēs zīmēdami.
Bet ja arī nākamnedēļ šitā līs, es par visu naudu paņemšu viesnīcu Visbijā un degunu laukā nebāzīšu par spīti visiem Sportiskajiem Plāniem. |
|