|
Jan. 23rd, 2007|03:34 pm |
Damned, piemirsu piebilst pašu pirmo domu. Man šķiet, ka pieņēmums par to, ka dīzeļdzinējs primāri tiek ieviests tādēļ, lai turpinātu ceļu tur, kur to veikt nevar, ir mazliet nekorekts. Pirmām kārtām, stipri lētāk un vienkāršāk būtu vai nu palaist atsevišķu (mikro)autobusu vietās, kur trolejbuss nebrauc, jo ragus, (kas mums ir ragi, nevis rombveidīgas figņas, kuras varētu automātiski ar motoriņu žikžik sakompresēt un atkompresēt, kad vajag), ņemt nost/likt atpakaļ katrā maršruta aplī ir ellīgi neparocīgi un diez vai šoferi/konduktori parakstīsies to darīt.
Kā arī, ja nu dikti vajag pagarināt maršrutu vai nodrošināties pret elektroenerģijas pārrāvumiem (kas, starp citu, kā jau te minēja, pats par sevi notiek reti), tad daudz izdevīgāk ir aprīkot trolejbusus ar akumulatoru, kurš uzlādējas, braucot pa vadainu vidi. Nav nepieciešams nekāds atsevišķs dzinējs, rezervuārs degvielai un eventuāli arī papildus uzturēšanas izdevumi (pati degviela, tās uzpilde, etc). |
|