|
Nov. 3rd, 2006|10:25 am |
— Where's the whisky? — What for? — I can't take aspirins without a drink. Where's the aspirins? Principā, jau pamošanās brīdī pašsajūta nesolīja neko labu. Ja visu šo nedēļu bija vēlme doties uz veterināro klīniku, lai mani nošpricē, tad nupat jau arī tas šķiet perebors un prātīgāk liekas izsaukt vetārstu uz mājām. Temperatūras monitorings uzrāda ap 38°C jau no paša rīta, tāpēc jūtu — diena būs pretrunīgu izjūtu bagāta.
Nu un kā gan savādāk lai pilsonis ārstē savu vīrusiem bagātināto rumpīti, ja ne ar spēcinošiem akcizētajiem dzērieniem, vai ne? Tad nu vei, vakar pēc ilgstošas plauktu analīzes, sātans–kārdinātājs lika pastiept roku pēc brālīgajā Juščenko republikā tapušā, zem Nemiroff brenda tirgotā dzēriena, kura etiķete vēstīja par ārstējošu medus un piparu kontentu uz atsvaidzinošas spirta bāzes. Гов...но. Āpāc. Bīstos, ka pat tīņi no maznodrošinātām ģimenēm neko tādu nav spējīgi iedabūt savos Momenta novārdzinātajos organismos. Šī salkanā dzira kļūst lietojama (nejaukt ar "garšīga" vai "dzerama") tikai atšķaidot proporcijā 1:3 ar citronu sulu vai veidojot no tā visa grokam līdzīgas vakariņas. Visādi citādi tas ir pirmais solis pretī atturīgam dzīvesveidam. |
|