tas mazais zvēriņš reizēm pie manis atskrien un glaužas kā pie pēdējā salmiņa. mans mēmais labākais draugs, mūsu attiecības ir ķermenisks afekts - viņa ar savām ķēmīgajām plikajām ķepām un asajiem nagiem un es ar savām plikajām ķepām nežēlīgi glāstām viena otru, spiežamies ar pierēm kopā un murrājam. viņa mani māca būt par kaķi.

FB cirkulē kaut kāds drausmigs aicinājums "turīgo bērnu vecāki, nesakiet, ka aipadu un aifonu viņiem atnesis Santa, jo nabadzīgie bērni nesaprot, kādēļ viņiem atnesis tikai grāmatu, ja viņi tik pat ļoti centušies"
Tas domāts par bērniem, kas vel tic Zssv vecītim. Nu, līdz 10g.? come on, nabadzīgo bernu vecāki, nevajag viņiem aizdot idejas, ka aipadi ir labāki par grāmatām.