Praids bija tik pacilājošs. Ja pilsētā nebūtu mašīnu, varētu katru dienu tā plīvojošiem matiem iet pa Brīvības ielu un priecīgi māt kaimiņiem logos.

igauņu mākslinieks Jānuss Samma gadiem ilgi arhīvos un antikvariātos meklē fotogrāfijas ar tualeti, kas atradās Tallinas Brīvības laukumā no 1920. - 1980. gadiem. visi zina, ka tā tur bija, arī to, ka tā bija populāra un leģendāra, bet fotogrāfijās tā gandrīz nekad neparādās. viņš atrada dažas foto liecības, bet vairāk par tām - viņš atrada ļoti labu metaforu, kuru pēc "Kvīru naratīvu" konferences noklausīšanās viegli attiecināt uz seksuālo minoritāšu vēsturi un statusu kopumā: pašā centrā, bet margināls. visi zina, kas tas ir un kur tas ir, bet izliekas, ka tā tur nav. un ar šo izlikšanos pietiek, lai lieta pazustu no arhīviem, no vēstures, no tradīcijas un kolektīvās apziņas un turpinātu daļai cilvēku likt turēties tumsā, atvēlot viņiem smirdīgu un nevērtīgu vietu sabiedrībā. būdiņu pie baznīcas, kur, ar pliku pakaļu tupot, nožēlot sevi.
Es, teiksim, iešu praidā pret izlikšanās kultūru.

es jūtu pilsētā svētku noskaņu, un daudzi izskatās pec gejiem