Vitāliju ielaidu, Raimondam piezvanīju, tagad kārta medīt Fjodoru

tikko atnāca paziņoja, ka lauzīs logus arī šajā istabā, kur es sēžu pie datora ar sīkajiem un kur pārnesu visas lietas, lai viņas nenoput. prasīju: bet kur tieši jūs iedomājaties, ka es varētu šobrīd aiziet un kur man šo visu likt?
Nezinu, - man atbidlēja. - Bet mani cilvēki uz jums gaida.

no rīta man bija darīšana ar Vitāliju un Raimondu. Vitālijs teica, ka nav pievilkti vadi uz jumta, Raimonds teica, ka jābūt. Uzkāpa paskatījās - atzinās, ka nav. kad būs, nezina.

Dmitrijs kreklā ar uzrakstu "Pupi karājās" iepazinās ar Simonu, paspieda roku (S. atbildēja "Labdien! Es esmu sikspārnis") un sāk lauzt ārā logus. es šifrēju interviju. ik pa 5 min viņš ienāk ar kādu vēstījumu: ka izlauzīes durvis un noliks maliņā, ka te principā vis spieputēs un nevarēs gulēt, ka klavieres būs dirsā, ja neapsegs ar segu, ka sega būs dirsā, kā aŗi tepiķis. ka viņam vajag pazvanīt, jo lejā cilvēkiem krīt uz galvas bluķi, un būs dirsā. ka viņš mani atceroties no pagājušās reizes. ka es esot ļoti stipra - pati varot gultu pārnest.
man liekas, ka šie tie paši, kas iepriekš bija uzrīkojuši orģiju ar Miķeli mūsu dzīvoklī, kamēr bijām prom.