sēžu visu dienu ar notirpušu pakaļu un ceļoju tikai pa interneta vārdnīcām, bet mana fitnesa aproce (visbēdīgākā fitnesa aproce rajonā) optimistiksi rāda nostaigātu kilometru

aprocīte ir mana draudzības saitīte ar googli. es mīlu googli. es viņai pasūtīju ģimenes albumiņu. googlei patīk kārtot manas fotogrāfijas visārprātīgākajos albumiņos pēc visnenormālākās gaumes

google man katru rītu saka "Sveiki, Santa!" es viņai saku "Ave, Google!" vai "aww, googlīt"
bija kaurismaki tāda filma par cilvēku, kuram beigās nebija neviena cita tikai radio

šodien noskrēju bruņinieku/brīvības -- valdemāra/hanzas -- vesetas -- sporta* līdz prizmai pēc mazas lego kastītes, stumdama ratus un E uzdabūjusi turēties uz riteņiem. un tad tapakaļ pret kalnu līdz brīvības ielas zaļajai govij. un tad skriešus mājās līdz Jaunajai Ģertrūdei jau ar kliedziešu zīdaini ratos.

*sanāca apmetu līkumu veselam kvartālam, jo aizmirsu, kur tā prizma ir