Slīdot zem Amsterdamas tiltiem
Holandiešu kuģītī,
Mēs tizli piedrāztās
Jaunkundzes un dāmas
Neveiklās un dumjās
Abižotās, apjukušās
Devāmies - kā jums tas patiks -
abortnieču kruīzā.

Nav diez ko romantiski
Tvaikonīts
Pēc klīnikas
Pilsēta uz ūdens
Tulpītes un riteņi
Man paliks atmiņā...

Vērojot riteņbraucējus,
Runājām par izsargāšanos,
Par savu mīlu straumēm līdz
Par bērniem un olšūnām
Smējāmies un tarkšķējām
Nebaidoties no izsmiekla
Uz karogiem apkārta kuģa
Klīstošās abortnieces.

Četrdesmit vai sešpadsmit
Visām viena loze
Visām viena bēda...
Pilsēta uz ūdens
Tulpītes un riteņi
Man paliks atmiņā...

Pa Amsterdamas kanāliem
Trīsvalodu čalās
Ar gidi gludiem matiem
Mēs jaunkundzes un dāmas
Kas gribēja izrauties
Un kas negribēja par to runāt
Mēs devāmies - smejot vai ne -
Nabaga meiteņu kruīzā.

Tie florīni, ko iztriecām
Nav nekāds joks
Kad jūties slikti
Bet vairs nav tik smaga sirds
Un esot visām kopā
Vairs nav tik ļoti bail.

Kad neesam tādas vienīgās
Nav tik ļoti jātrīc
Un daudz jaukāka šķiet
Pilsēta uz ūdens
Tulpītes un riteņi
Man paliks atmiņā...