vakar pirms Ņizinska, kad spēlēja Ukrainas himnu, kādi 6-10 cilvēki visā pilnajā zālē palika sēžam.
apbrīnojama nervu sistēma - palikt pēc tam 2 h tajā pašā ložā ar cilvēkiem, kas redzēja, ka tu nepiecēlies, un baudīt liegu klaviermūziku un (kaut cik) laikmetīgu, viegli homoerotisku horeogrāfiju un stilizētu fistingu (bravo LNOunB, pirmais fistings uz Lielās skatuves, turklāt ar stāvovācijām), i ne aci nepamirkšķinot