pēd.laikā gar Mēness ielas dzelteno baznīcu staigā tantīte, nezinu, vai viņai ir mājas un ēdiens, bet dziesmu grāmata kulītē, zolīds melns kostīmiņš. Tikko skatos, īsā tantīte kāro pēc abola, kas augstu liceja ābelē karājas. Prasu Eiženam: palīdzēsim? Sure!
vispirms uzlecu norāvu to, kuru viņa gribēja, tad nopurinaju visus, cik bira. Un E vēl uzkāpa un norāva pāris smukus. Tika gan pašiem, gan tantītei
Baigi garšīgie, kā jau zagti