"mātēm jau agri jo agri labi jāievēro savas meitiņas, lai jau pie viņu spēļu lietiņām valdītu laba kārtība, un vēlāk tās jādara uzmanīgas uz visu citu mājas būšanu, lai nekur neparādītos mazākā nekārtība. Ja tā rīkosies, tad meitiņā attīstīsies pastāvīga kārtības mīlestība, veiklība un saprātība, kārtību ierīkot un uzturēt, tad meitiņa būs pašai sev un citiem par prieku un svētību, tas viņu izsargās no daudz raizēm un nepatikšanām, ar ko mocās tādas sievietes, kurām bērnu dienās atļauts spēlēties ar netīrām lellēm un spēļu lietas svaidīt nekārtībā (..)
Sievietēm, kas jau uzaugot nav radinātas kārtībā, ir vēlāk kārtība allaž moku darbs, pat savas rotas un drēbes viņas netura glīti, viņu skapī un kumodē ir tāds haoss, ka katru ar kārtību apradušu cilvēku pilda ar riebumu (..)
Tādās mājās, kur mājasmāte pate nerūpējas par tīrību un kārtību, velti meklēsiet pavadīt jauku brītiņu (..) Nu vīram, nabadziņam, jāredz, ka viņa jaunības saldais sapnis par jauko paradīzi laulības kārtā, par patīkamu mājās būšanu, ir bijis tikai sapnis"

Turpretim tādas sievietes, kurām jau no bērnu dienām līdz ar izglītību arī pareizu saimniecību nav aizmirsts iemācīt, tās savas zinības vis tik lēti nepiemirst (..) kad viss ir jauki un glīti padarīts, tik patīkami uzkopts, ka var katru brīdi kaut kurā vietā ar patikšanu ieskatīties; visur valda iepriecinošs jaukums, viss izskatās kā svētku dienās, katrs sajūt prieku tādās mājās pakavēties, un mājas mātei (..) ir vislabāki ap sirdi, kad viņai pie tam atliek diezgan arī laika vīram patīkami laiku pakavēt, tā ka vīram netīkas meklēt laika kavēkli ārpus mājas; to laimi (..) viņš bauda paša mājās"


Pāteris Zālītis grāmatā par savu sievu, kura ar lielu varbūtību bija gudrāka par viņu pašu, tikai pavadīja laiku spodrinot kunga māju.

tomēr lasot tālāk ir arī progresīvākas domas:
"ja viņa turpretim par precēšanos nedomā un sataisās viena pate staigāt savas dzīves ceļu, tad arī nekad viņas sirdi nežņaugs neizdevušos prečcību rūgtums. Labi saimniecību protoša sieviete arī neprecēta var daudz patīkamāki dzīvot"

[viņas] "no precību domām nenogurdinātā sirds sajutīs daudz jaukāku laulības laimi un mīlestības svētumu, nekā ja viņa visu laiku būtu veltījusi mīlestības domām , romānus lasīdama"

"dažas sievas pat domā, ka vīram vajagot par saimniecību rūpēties" !!

ar izcēlumu: "visu lielo, slaveno vīru mātes bijušas gudras un sevišķi apdāvinātas, turpretim slaveno vīru bērni, kuru sievas nav bijušas ievērojamas prāta ziņā, arī nav bijuši ievērojami (..) ne tik vien bērnu dēļ krietna sieva ir neatsverams dārgums, viņa prot arī vīram būt īsta dzīvesbiedre"

par to, ka skolās meitenēm jāmāca mājsaimniecības:
"kad daiļajās varētu to savienot: dzīvot izglītībai un saimniecībai, tad droši jādomā, daudz mazāk paliktu neprecētas."
"ja nu zeltenītēm skolās tādi svētīgi priekšmeti kā saimniecība tiktu mācīti, caur to panāktu, ka viņas saviem pienākumiem paliktu uzticīgas un nebūtu jābīstas viņām augstākus zinību avotus darīt pieejamus (..) tādā kārtā caur sieviešu emancipāciju - no kuras tagad tik ļoti bīstas - varētu ģimenes jaukums daudz košāki uzziedēt. (..) saprotams, ka apprecētai sievai, ja tai arī būtu iespējams kādu amatu kopt, tomēr ir labāk, ka viņa dzīvo vienīgi saviem pienākumiem" (mājas darbiem un bērnu audzināšanai_)

turpinot par Hermīnes Zālītes brīnišķīgo likteni:
"Doktora eksāmenus mēs visi trīs latvieši, kas tolaik Jēnā studējām, nolikām Hermīnes pašūtā frakā, vispirms pats Balodis, pēc tam Dr. med. Gustavs Beldavs un beidzot kā trešais filozofijas doktors Pēteris Zālīte"