mani tumsas mākoņi atkāpjas tikai tad, kad sapņoju par liela mēroga blēņām. tas dod man spēku piecelties no gultas un enerģiju viegli tikt galā ar sīkajiem ikdienas darbiņiem. es jau velku slimo simo ritenītī pa rajonu.

Eiženam februārī ir tikai 10ieki

simo: MAMMĀRGH [to] MAMMĀRGH [šito] (visu dienu, visu vakaru)
Ingm: Ja tu vēl vienu reizi teiksi MAMMĀRGH, mamma sajuks prātā
simo: NERUNĀGH! LABĀKH NOSLAUKI MAN PUĻĶUS

šodien E izvēma atpakaļ bļodā zupu, kuru līdz šim vēl ēda - vienkārši no pretīguma par tās struktūru. tā bija palikusi viena no 3-5 ēdieniem, ko vēl varam sarunāt - pēd.laikā ir strauji sarucis ēdamo ēdienu skaits, arī cīsiņus, olas vai kruasānu vairs neēd, par sieru, sviestmaizēm, zivi vai gaļas mērcēm nerunājot. mēģināju būt cieta un teikt, ka nē - šis ir šodienas siltais un viss. bet pienāca 21.00, viņš bija izsalcis, bet joprojām nepieļāva domu par zupu. un mēs aizvedām uz veikalu un teicām: tu vari iezvēlēties JEBKO par jebkuru summu, bet tam ir jābūt veselīgam ēdienam. pēc 15 min izmisuma E izvēlējās auzu putru ar zemeņu ievārījumu. aleluja. rīt domājam šo pašu praktizēt ar pusdienu piedāvājumu, varbūt vienīgi ne par jebkuru summu, bet lūdzu 10 eur, iepērcies pusdienām.

ēdamo ēdienu sarakstā principā ir palicis: pliki makaroni, dažu veidu nageti, viena veida načos, plikas spinātu lapas, burkāns, brokolis