ok, sabīnīte ir viss, ko es jebkad esmu vēlējusies - viņa ir smalciņa, smieklīga un staipīga kā pundurmērkaķīši, tikai nokārtojas kastē (kas ir mērkaķu galvenais trūkums), sēž plecos kā papagailis un ar deguntiņu kā koalai, ja aiz viņas noliktu pamazinātu prērijas attēlu, varētu noturēt par lauvu vai pumu. viņa nāk draudzēties un guļ blakus uzticmai kā sunītis, ir maza, gluda un silta kā plikā žurciņa un gracioza kā antilope. žigla kā zebiekste un rotaļājas kā kaķēns, protams.

Word has made 14 repalcements

Simoniņam ir tāds laiks dzīvē, ka viņš krīt dziļā histērijā par jebko (piem., žēl kaku, kas aizgāja kanalizācijā ), kliedz, raud un stumj asaras atpakaļ acīs, mēģina izslēgt sevi kā robotu, tomēr nesanāk, un beigās sanāk un saka - "tagad esmu prīcīgs"

simona mīļāko vārdu krājums:
elektro-vadiņš, gaismas instalācija, vides obkjekts, automātiksā pistole, automātiksā lampa, automāts-puteksūcējs, kafijas automāts, termofōrs sildītājs, fotohaparāts, penta (no microsoft paint, bet tā tiek saukts arī jebkāds nonsenss), dipinātājs blietētājs, beta āmuriņš un "sveiks, elektrības skapi!"

Eižens: es varētu gadu gulēt gultā, glaudīt kaķi un lasīt enciklopēdiju