manam brālim ir meita Eižena vecumā, bet mums nesanāk viņus iedraudzināt. meita izvēlas brīvdienā skriet Stipro meitu šķēršļu skrējienā, bet Eižens - iet uz filmu Bille. viņš ne pa kam negribēja braukt uz sporta sacensībām, savukārt māsīca nevarot iedomāties neko garlaicīgāku par filmas skatīšanos.

Bille skaista, bet viņa neapčurājās kinoteātrī!!

un vēl pārāk daudz un intensīvi tiek vainota māte-zāģētāja, bet vardarbīgais alkoholoķis tēvs kļūst par dziļi pozitīvu varoni un droši vien saņems arī pelnītu oskaru gada beigās.

bet omg, kā man riebjas lielie kinoteātri, treileri un dolby skaņa. lai cik vēlu ietu zālē, tik un tā sanāk redzēt kādu treileri. tas ir kā tevi aplietu ar mēsliem pirms izrādes, lai nosegtu biļetes cenu. man būtu mazāk iebildumu, ja Eiženam pirms filmas būtu jāskatās kāds pornogrāfisks klips, nevis šie drausmīgi skaļie action treileri, kas sabojā garastāvokli un priekšstatu par varbūt pat ok filmu. kad noskatījāmies trīs tādas treša kompilācijas, sekoja "Baltu ciltis" reklāma at kokos pakārtajiem pagāniem un galvas ciršanu, kas jau bija mazliet baudāmāk.

man viņš vienreiz uzdāvināja tukšu Chemex kafijas trauku kā solījumu, ka katru rītu tajā būs gatava kafija, kad es ceļos, un principā to pilda.
Simonam viņs uzdāvināja ukuleli, kuru spēlē viņam priekšā katru dienu, dziedot iemīļoto šlāgeru repertuāru.
Toties Eiženam vakar no Briseles atveda spageti dozētāju.

kamēr saliku, gandrīz jau pusnakts pienāca