sēžu pie datoriņa virtuvē, Ingmārs liek gulēt Eiženu. E izšmauc, pienāk pie manis ar pārlocītu dzeltenu kartoniņu, kam uzzīmēts zombis, un saka: tu šeit ieraksti svarīgākos vārdus un parādi tos Antonijai, lai pēc tam tos var lasīt šitādus (rāda drukātu tekstu).

un nav man tā, ka man tikai licies, ka jums citām iet labāk. man šodien gāja tā kā jums parasti iet: es ieliku bērnu kombinezonā, iesēdināju ratos un viņš mierīgi tur sēdēja, līdz iemiga un nogulēja stundu. tad es atnācu uz nodarbību, iztuntulēju viņu, izspēlējās un pēc tam atkal aizmiga ratos atpakaļceļā uz stundu (es to izmantoju, lai aizietu pēc E, tad gan galā bēbis jau pamodās un mēs gājām uz autobusu, kurš avarēja un tad es viņu nesu rokās pļeērcošu no ēveles ielas stūra, bet whatever). un vakarā vēlreiz aizmiga un gulēja stundu! man tā nav bijis līdz šim, ar Eiženu, liekas, vispār tā nav bijis, ka viņš rātni gulētu ratos ilgāk par 20 min.