es šodien netiku pakaļ Eiženam uz pulciņu (gandrīz sanāca tā, ka viņš iznāk un pretī neviena nav un nebūs), jo ap 6 nokļūt Pārdaugavā stundas laikā nav iespējams. bēbītis man pārbļāva jēgu, un trolejbusā visi bija slimi, tas brauca tik lēni, ka, pat tad, kad jau sapratu, ka nepaspēšu izņemt E un sazvanīju palīgspēkus, mēs vēl kādu pusstundu vnk netikām no tā lepras busa laukā, lai vienkārši uzelpotu.
un es biju iedomājusies viņu vadāt pati 2 x nedēļā ar visu bēbi. tas ir nereāli. jo visi pāķi tajā laikā vakariņo savās smirdīgajās kastēs uz Valdemāra ielas.

Eižens ir čamma! man nekad tas nebija ienācis prātā, es zinu, ka katrā kolektīvā kāds tāds ir, es pati vienmēr esmu bijusi tieši pretējais. bet viņš ir tas, kurš sēž ar vienu zeķi pusmastā uz garderobes soliņa un kontemplē, pa logu skatīdamies, kamēr visi jau mēteļos stāv pie durvīm.