"zini, vēderā viņš neraudāja..." (e)

nu jā, es esmu vāja. naktīs, kuru praktiski nav, man liekas, ka es sajukšu prātā vai nomiršu, jo man sāp un nestrādā visādas lietas organismā. kad mazais ēd trešo vai ceturto reizi 5:30, es ļoti ļoti ceru, ka viņš vēl vienreiz aizmigs, bet tad 6:00 nomainām pamperu un viņš smaida, grib drusku padzīvoties, bet tad sāk sāpēt vēderiņš, un tad vēl viens pampers jāmaina, un tad E sāk grozīties, tad E nāk uz manu gultu, mēģinām sagulēt visi, nesanāk, jo E vairs nenāk miegs, un bēbis grib te vienu, te otru krūti. beigās es atmetu gulēšanai ar roku, un ejam visi trīs uz virtuvi mirtuvi. ēst olu, dzert kafiju, strīdēties, klausīties radio klasiku.

kad E visu dienu ir prom nodarbībās, S darbojas kā pulkstenis: paēd, paguļ, pakakā. easy as pie. bet kad E ir mājā, S visu laiku trūkstas augšā no "čukstiem".

12.00 E bija skolas koncerts (viņš bija betmens strazds). mēs abi ar "joku tēti" gājām klausīties, pat S slingā izturēja gandrīz līdz galam. tad es nesu S mājā, E palika ripināt olas (viņš esot raudājis, kad viņējo sasita). 15:00 Reinis viņu pārveda, es biju gan mazo pabarojusi, gan pankūkas sacepusi. 16:00 auklīte atnāca pakaļ vest uz Domskolu. S guļ, es sēžos strādāt. sajūta ka vēl rīts, viss tik raiti un normāli. rīt gan jau būs atkal čau.