lanugo, mekonijs, prostaglandīns, oksotocīns - biju pilnībā aizmirsusi šos jēdzienus, un pēc kāda mēneša noteikti atkal aizmirsīšu. bet tagad, bet tagad... es mēģinu saklausīt kaut kādu mājienu no hormoniem vai izlozēt internetā kādu patiesību par to, kas ar mani notiek, bet nekas nesanāk. mans vēders ir augsts, mana pašsajūta prīmā un analīzes lieliskas, un es vienkārši esmu stāvoklī forever. ja jau tā, tad varbūt tiešām var aizvilkt līdz 29/02 un svinēt dzimšanas dienas 4 gados reizi.

vienīgā īpašā pazīme man laikam ir saasinājies naidīgums pret mājdzīvniekiem. es Miķeli vienkārši vairs nespēju izturēt, un viņš provocē kā cūka - uzbrūk man guļošai, sakož līdz asinīm, jo tipa 3 h nav barots (tas nekas, ka vēl daži graudi mētājas traukā). lien sagatavotajos ratos un dīrā audumu, palaikam atskatīdamies, jo zina, ka nedrīkst.
so far Miķelis. bet tie suņu sūdu saimnieki! es šodien Eiženam no abiem zābaku protektoriem vemdama mazgāju mēslus skoliņas izlietnē. ar savirpinātu papīra irbulīti, daudzas reizes vilkdama pa visām tām rievām. katru rudeni un pavasari vismaz pāris reizes man tas ir jādara. es ar mīļāko prieku sasmērētu tos sūdus viņu suņiem ausīs labi dziļi.

ārā rej suņi