vakar klasiski nokritu uz kāpnēm, lejā kāpjot, noslīdēju uz dibena kādus 8 pakāpienus. ļoti nobijos, nu, tur grūtnieces krišana pa trepēm, bet it kā neko pārāk nesasitu. dibens diezgan pneimatisks.

nu, ok. izpētīju kādas vēl pirmsskolas iestādes ir rajonā un aizvedu uz estētikas skolu. biju palaidusi garām šī tipa iestāžu eksistenci. bet tur liekas viss baigi ok, kā mazs bērnudārzs dažas h dienā. drusku ritmikas, drusku dārzeņu kompozīcijas, drusku vienkārši spēles ar mantām. un pašvaldība daļēji komepensē. varbūt tas atrisinās viņa socializēšanās deficītu.

biju Lidojošajā vardē, tur tāda romantiska spēļu istaba bērniem. skaru aizkariņi, pustumsiņa. drīz vien jau astoņgadniece Eiženam matus bužina. vēl pēc minūtēm desmit E viņai pacēlis krekliņu, vēderu bučo.
saku: bet, dēliņ, vai nu tā ir labi?
E: puiši tā dara, un viņa smējās. un smieties taču ir labi!