beidzot no Briseles atbrauca lielais dators, bet E un I devās uz laukiem. beidzot varu strādāt kā cilvēks, nevis rāpojot pa grīdu kaut ko bakstīt televizorā piezoomētos dokumentos.

esmu ceturtajā mēnesī, viss joprojām šķebina. negribas nevienu silto, neko ar gaļu. biju uz JRT slēgt līgumu par tulkošanu, un pēc tam apņēmīgi liku sev iet paēst siltu, normālu ēdienu. rezultātā gandrīz pievēmu Fazendu. sēdēju pie galdiņa droši vien ar pelēku seju un griezās man tur viss uz riņķi, tie skandināvu galdautiņi un pītie groziņi. no atnestā man garšoja tikai maize ar sviestu. bet uz gailenītēm laikam vairs ilgi nesktīšos.

tad atkal mājās, savos apstākļos tukšajā istabā, kapsulā, kur nekas negruzī, izbaudu hormonu eiforiju.
labprat dzeru maču, un saldumi normāli iet iekšā. bet tikai kaut kas tads kā svaigi cepta kūka.