izveidojas tāda rutīna. katru reizi, gaidot Eiropas Padomē darba grupu fotografēšanai pie podiuma, lasu embrija un grūtniecības attīstības fāzes.

no tualates atskan: " man patīk čurāt un kakāt"

ķermenis liekas vietām sablīdis un drusku sāpīgs, un gribas diendusu, agri gulēt. gulēšana liekas labāka par visu. Tamamī nobriedusi sestdien naktī iet uz kaut kādu tur super-pasākumu ar japāņu dīdžejiem "līdz rītausmai". man negribas teikt šīs nedrošās ziņas un paskaidrot par to, ka negribu dzert, gribu gulēt, bet es palieku viņas miteklī un man nav izvēles. vilciens ir 6os no rīta, pusnaktī es būšu jau izdirsta. negribu sev prasīt nekādas atlaides, bet laikam tā darīšu. tas būs, šķiet, mans pirmais vīkends bez bērna, kurā dodos vnk izvēdināt galvu un atpūsties. viss, ko gribu, ir pasēdēt tur kafejnīcā un izlasīt līdzpaņemtās grāmatas.

note to self. ko darīt, ja bērnu pārāk sāk aizraut Jēzus? "It's time for Homer, I think. The best way to divert these morbid individualized religious fancies is to overwhelm them by the impersonal Homeric bloodbath." SSontag Reborn