paēdam brokastis, izmetam krēslus

šodien bozarā tikai stilīgie, protams arī mēs ar tēju

piecpadsmit reizes no otrās stāva pa trepēm lejā-augšā, desmit reizes uz ceturtos stāvu ar smagām kastēm augšā-lejā. esam pārvākušies, un te ir superīgi. te var sākt dzīvot. māja atrodas roundaboutā un tai uz katru pusi ir iela, bet dzīvoklis ir trapecveida ar mazu balkoniņu šaurākajā malā, tam ir daudzas durvis, mazi pagriezieni un daudz logu, kuros spīd daudz saules. tāds gaumīgs jaunas un romantiskas beļģu aktrises miteklis. vienīgais, kas man drusku krīt uz nerva, ir tie daži dzejoļi un pastkartes pie sienām un manekens ar krellēm. pārējais - labāk nemaz nevarētu izdomāt.

novērtēju, cik labi ir, kad ir skapis. mūsu drēbju kastēs viss samurcīts, saputējis un neatrodams. bet es jau tik saulainā telpā nekad uz savām drēbēm nebiju arī paskatījusies.

taču ne visi ir tik priecīgi pa pārvākšanos. Ingmārs tikko aizbrauca pakaļ Miķelim, kas vēl vecajā dzīvoklī



(viņš izdirsās no dusmām)

aww, un cik te ir plauktos franču romānu par mīlu! šomēnes filmas neskatīšos vakaros.

Emily Dickinson (1830–86). Complete Poems. 1924.

Part One: Life

CXXVI

THE BRAIN is wider than the sky,
For, put them side by side,
The one the other will include
With ease, and you beside.

The brain is deeper than the sea,
For, hold them, blue to blue,
The one the other will absorb,
As sponges, buckets do.

The brain is just the weight of God,
For, lift them, pound for pound,
And they will differ, if they do,
As syllable from sound