sadziedēju paģiras tikai pašā vakarā ar plānu ķirbja zupiņu un truša stilbiņu sautējumu

kad pirms gada Lieldienu rītā pēc ilgas slimošanas savā gultā Nikolā klātbūtnē nomira viņa māte, viņš esot izgājis hallē un teicis tēvam: nu viss, beidzās. tēvs esot uzbļāvis: tad aizej pēc maizes, ko tu te stāvi, mums nav maizes pusdienām.
Nikolā teica, ka nespēj šajā brīdī domāt par ēdienu. tad tēvs pats uzlika cepuri un aizgāja uz bulanžēriju pēc svaigas bagetes.

iepirku Parīzē nošauto mākslinieku grāmatas, "Mazo neiecietības traktātu" un Parīzes universitāšu mākslas un vēstures profesoru kopīgi veidoto eseju krājumu "Ja karikatūra būtu domāta nopietni"

žurnāla redakcijas noslepkavošanai neesot precedenta (vismaz Rietumvalstīs). aresti, deportācijas, sodīšana ar nāvi - jā, bet tieši slepkavības - nē