gaiss te ir tik svaigs un mīksts kā ezeru ūdens, un visu, kas man vēl augustā trūka, paņēmu šodien Cēsu autoostas grāmatu maiņas nojumītē: Ingunas Jansones dzeju. bija vērts izbraukt, lai arī samirkām un vēl vairāk saaukstējāmies, bet tie majestātiski aizejošās, sakautās vasaras skati un aukstais gaiss. augusta beigās visi varētu būt dzejnieki.

slimojam. noskatījos Amerikas topmodeļu jaunās sezonas pirmo sēriju.
laukā neeju, nekas cits neatliek kā ēst bebru desas.