konditorejas tirgotavas elektroniskais tablo mija šādus uzrakstus: boulangerie - tout est artisanal - welkom - ترحيب

Albertlaan ir simtgadīgu kastaņu avēnija, ļoti ēnaina un smeldzīga kā Žaks Brels. greznajās mājās dzīvo tikai plastiskie ķirurgi un paveci aristokrāti, kas ne tikai neaizklāj plašos, spodros logus, ļaujot apskatīt visu viesistabu un skatu caur pretējās sienas logu uz dārzu, bet arī atver vaļā durvis, kad spēlē klavieres fuajē. tur burtiski smird pēc kino un detektīvromāniem.

(pagalvī plūstoši smaržo kastaņa svecīte, un es nevaru aizmigt no satraukuma)

dokumentu kārtošanu arī esmu aizlaidusi pašplūsmā: nes mani, papīra upe, bet es tikai gulēšu ar maijpuķīti pie nāss.

Ingmārs bija piemirsis, ka viņš Rīgā dzīvoja virtuvē. (pēc tam pārvācās uz istabu atkal)