nokavējām savu vienu (otro) no 3 autobusiem uz Rojal, bet turpinām gaidīt pieturā, jo nav citu ideju. sienāži sisina.
viss tāpēc, ka Eižens pēdējā brīdī man ievilka atpakaļ istabā pazīst, bet autobuss aizgāja kādu minūti agrāk.
nu jau vairs neaizkļūsim, jo pēdējais autobuss uz Roju būs ap 6, kad viņam būs guļamais. nav jau tā, ka baigā jēga mums tur braukt būtu, jo seansi sākas tikai tad, ka mums ir pēdējais autobuss atpakaļ.

baigi jau bijām sataisījušies, visas mellenes atberzuši no mutēm un pirkstiem; vecāmāte skrēja pakaļ vienā pupturī ar aizmirsto fotoaparātu.

Ingmārs pirms dažām nedēļām bija uz tikšanos ar lapas dizaineri un aplipinājās ar tādu kaitinoši māksliniecisku "mmmmmm-hm" (hm intonācija uz augšu, mazliet aprauti), kuru neapzināti nosaka ik palaikam tā vietā, lai pamātu ar galvu, vai agrākā "nujā, nujā" un japānīgā "hm" vietā. es viņam krāmēju katru reizi, kad to dzirdu, bet nepalīdz.