pulksten pus sešos piezvanīju Ingmāram uz virtuvi un paziņoju, ka mirstu. man ļoti gribējās ēst un galva plīsa pušu, bet bērns bija pamodies un jau kādas 40 min zīda te vienu, te otru krūti. kopš saslimšanas šī ir jau kāda trešā migrēna. vakar pēcpusdienā, pēc labi pavadītas dienas un bez nekādām sāpēm , strādājot pie datora, sāka zust attēla laukumi redzeslokā. es atgūlos, bet attēls turpināja zust arī aiz aizvērtām acīm - melnais vietām šilierējās caurspīdīgs. man izdevās aizmigt, bet pamodos jau ar galvassāpēm, kuras pārgāja tikai līdz ar pilnīgas tumsas iestāšanos, taču atgriezās precīzi rītausmā. tad nu es nodevu Eiženu, liekot celties un iet spēlēties, bet pati, sausus kumosus rīdama, apēdu 2 šķiņķmaizes, lai kompensētu izzīsto, iedzēru 2 paracetamolus, aizsēju acis ar Simamuras iedāvināto lavandas nakts masku un nogulēju līdz gandrīz desmitiem. aizmidzināju Eiženu otrajam nakts cēlienam, viss grafiks sajāts. galva it kā nesāp, bet acis uz gaismu pacelt joprojām nevaru.

tagad sākās klepus un karstuma sajūtas, un ingmārs saka, ka man pēkšņi palika pelēka seja.