jāņem atkal kredīts brokastīm.

nu labi, nepaņēmu vēl kredītu - uzrakstīju tiem, kam strādāju visus rudens vakarus, ar jautājumu par to, kad apmēram varētu rēķināties ar naudiņām. man atsūtīja atbildi direktore, ka rēķins neesot pareizi sastādīts. jāpiezīmē, ka es sekretārei sūtot padarīto darbu summu ekselī, vaicāju - kā man to noformēt, un viņa atbildēja, ka viss kārtībā, neko vairāk nevajag, tikai atsūtīt viņai savu bankas kontu, pers.kodu, ko arī izdarīju, un gaidīju, kad nauda iekritīs manā kontā.
tad nu sastādīju rēķinu vēlreiz pēc internetā atrastas formas, vēlreiz atvainojos, ka neesmu nekad strādājusi ar latviešu klientu. tagad sēžam kā uz adatām, gaidām, ko teiks. arī miķelis badaini skatās, nav ēdis kopš vakardienas.

tā kā pēc rēķina nosūtīšanas iestājās klusums un nauda arī nav ieskaitīta ("tiklīdz man to atsūtīsiet, tā pārskaitīsim naudu"), uzdrošinājos rakstīt vēlreiz, pārjautājot "vai rēķins ir kārtībā?", lai gan ir lielas iespējas, ka nav, jo tajā nav norādīti viņu dati. klusums, laikam pusdienlaiks.

atbildēja, ka nosūtīs to grāmatvedei.

ar tukšu vēderu daudz nevajadzēja, lai sadirstos ar bērnu dakteri, kura mums ir puskurla un ar nelielu vecuma demenci. kā katru reizi viņa sāka vizīti ar mūsu veco analīžu papīru cilāšanu, ka neko vairāk par marta analīzēm tur neredzot, un nieru bļodiņas acīmredzami palielinātas, bet man nācās kārtējo reizi atgādināt, ka augustā veiktajā sonogrāfijā uzrādās, ka šī problēma ir atrisinājusies. savukārt viņa atkal savieba seju, ka dzemdību nama sonogrāfijām viņa jau nu neuzticētos, un nožēlot nāksies visu mūžu.. un es atbildēju tikai to, ka "nedomāju, ka tur strādā tumsoņi, kas tīši gribētu mūs maldināt".. un tad sākās - vai tad es tā teicu? vai tad es jums vēlu sliktu? es jau kā savam miesīgam dēlam, tikai to labāko. un es atbildēju: jā, es sapratu, bet jūs to pašu atkārtojat katru reizi, un mēs jau sapratām - uztaisīsim sonogrāfiju vēlreiz kaut kad janvārī, citā vietā un viss - vai mēs varētu ķerties pie apskates? viņa vēsi piegāja Eiženam ar klausuli, viņš bļāva, tad tur kko paskatījās paklausījās, svērt atteicās un ar dzelžainu seju atvadījās. mēs esam tagad melnajā sarakstā.

visstulbākais, ka man ir daudz to neapmaksāto darbu (kādi 5), un es nevaru atcerēties, kas tur kaut kādā septembrī vairs bija vai nebija. neviens pats rēķinu nepieprasīja, es pati ar to uzmācos pēc kāda mēneša. turklāt patreizējā situācijā es ļoti gaidu tās samaksas jau kopš to darbu nodošanas. katrs ir par vairākiem desmitiem vai simtiem latu.
ok, es sastādīšu tabulu, kur fiksēšu, kam esmu piesūtījusi atgādinājumus un kuri ir jau apsolījuši nodot grāmatvedim.

tā atkausētā gaļa laikam bija veca.