Documenta-13 bija ļoti laba.

atbrauc - apakšējā stāva frizētavā, kur strādāja mūsu frizierīte, kas pirms kāda laika traģiski gāja bojā, notiek jaunatklāšanas balle ar baloniem un šampanieti, un skatlogā uzraksts "frizētava nebeidz pārsteigt"

Eiženam tādi festivāli ir kā radīti. paldies vāciešiem, ka māmiņas ar bērniem var tikt pie visiem simtu objektiem ar ratiem un bez rindas. es redzēju visu izstādi un visus video, esmu nostiepusies līka, nēsājot bērnu pa kalniem augšā lejā, bet jūtos absolūti reģenerējusies pa šīm pāris dienām, jo viss tajā Documentā bija kvalitatīvs un iedvesmojošs. un pēc 5 (?) gadiem satiku savu senseju, kuram man bija tik ļoti daudz ko prasīt, ka ar bērnu pie pupa sēdēju vēl ilgi pēc pusnakts restorānā uz kraujas, lai visu izrunātu. viņš apsolīja tuvāko 10 gadu laikā mani apciemot.

šovakar mazliet lepojos par to, cik labi viss izdevās.

bērns totāli dievina šo statuju. kad pamana fotogrāfiju sit ar plaukstiņām un mēģina pateikt princesīte. Kaselē nevarēja vispār paiet garām.



es atcerējos, nodziedāju viņam dziesmu "princesīte". tik stulbi, ka dimiters ir tāds sociāli-politiski norūpējies un ka man tas ir zināms, jo es gribētu dievināt dažas viņa dziesmas, bet viņa personība man traucē.

šobrīd ingmārs liek eiženu uz podiņa, lai viņam veidotos semantiskā saite