Eižens bučo lellīti (ilgi).

jūra pēkšņi piepūsta silta un ar dūņām. vecajā upītes gultnē bijām izveidojuši silto lāmiņu, kurā ielaist neapturamo jūrā-gājēju. tā tagad jau līdz rītam ari noteikti būs saplūdusi atkal ar upi. ingmārs pat lāmiņai izraka 2 kanālus uz jūru, lai ūdens apriņķo un aizskalojas nosprāgušās vardes plēksnes.

mēs parasti apmetamies uzreiz pretī kāpas takai, bet upītes otrā pusē, sanāk, jau slīteres teritorijā, vienmēr ir Ira ar jaunu, spožu īru seteru un abiem mazbērniem. meitenei ir kādi 11 gadi un spoža cepurīte ar fliteriem, kā jau krievu meitenēm, arī peldkostīms ar svārciņu, un viņa met ritentiņus. puikam ir kādi 5 gadi, viņš kautrējas sveicināt latviski. Ira runā nevainojamā latviešu valodā, viņa ir kāda slavena latviešu režisora atraitne. viņa sveicienam vienmēr piekabina kādu saviesīgu un laipnu frāzi, piemēram: tas suns gudrāks nekļūst, viņu padara traku cielavas.

mēs ar Iru staigājam viena otras pēdās - ja sēnes uz taciņas nav, tātad Ira jau gājusi. tāpat viņa noteikti arī padomā par mums, kad esam pasteigušies pirmie. tikai interesanti - kā viņa sauc mūs?

bet mēs jau mazliet par daudz tās sēnes esam novākuši (lai tikai Irai netiek!), viena paplāte jau otro dienu uz verandas kalst, vēlākais rīt vajadzētu sacept. tikko vēl bļodu piebērām. plītij tiek lietots tikai 1 riņķis, uz otra lielais ūdens katls. šodien tur sautējās kāpostu tīteņi, rīt ir jau iecerēta vista ar kartupeļiem. tā gatavošana ir dikti gausa, un ēšana ir tikai ap 7 - 8 vakarā. mums pēc jūras protams apetīte jau 2 x paspēj uzbangot, un līdz vakaram esam saēdušies maizes vai zivis.
turklāt es gremoju ēdienu Eiženam, jo nav blendera. citreiz izgremoju visu savu porciju viņam, vai atkal kārtīgi nogremojusies viņam vārīto liellopu ar saknēm, šausmīgi sagribu aprīt atlikušo pati.
(ingmārs saka, ka vista esot cepeškrāsnī, tad rīt riņķis būs brīvs gailenēm)