Miķelis brīvībā uzvedas kā jau smuks, bet dumjš dzīvnieks. Haotiski lec kokos, bēg no vēja un grib nomedīt lielākos putnus, bet palaikam apstājas sakārtot savu mirdzošo kažoku. Atstāju viņu nepieskatītu dārzā, jo Eižens istabā ieraudājās, un nu viņš ir izkūpējis.

Man lika izgāzt ķidu spaini kompostā, bet es to ielēju nātru vircā, un tagad nezinu, kā to mainīt.