***

2012.4.21. | 01:15

es jau esmu pieradusi dzīvot vēlamajā nākotnē, kurā man būs laiks un remonts būs pabeigts, un mazais bērns spēlēsies tīrā jaukā, nosiltinātā istabā ar jaunām mēbelēm un paklāju, mēs iesim ciemos un dzīvosimies pie jūras utt. Tikmēr bēbītim nav ne jausmas, kas būs - viņš rotaļājas ar kaķi uz pusnokasītas grīdas starp smilšainiem ratiem un velosipēdu, un kumodīti ar vienu grīļīgu kāju.
no šis dienas es ļoti centīšos pamanīt to, kas ir, nevis tā vietā redzēt to, kā tur vēl nav. es jau tam pievērsu uzmanību un varu teikt, ka šodien gāja diezgan labi - bijām ciemos tīrā mājā, daudz spēlējāmies, garšīgi ēdām, tikām pie jaunām drēbēm, grāmatām un skatījāmies latviešu multenes.

leave a comment [5]


***

2012.4.21. | 14:21

tik traki kā šodien sen nebija bijis: četros, kad ingmārs gāja gulēt, es vēl nebiju tikusi pie miega, bet atlikušo rīta cēlienu es vairs netiku pagulēt, jo Eižens prasīja ēst visu laiku līdz ~7/8 (pulkstenī neskatos) un tad uzsāka enerģisku dienu. darbi protams arī atlikti uz šodienu. ja nebūtu vienos atnākusi aukle, ļaujot stundiņu pagulēt, es vienkārši nomirtu. tagad apsēdos te strādāt ar klaudzošu sirdi un sāpošu kreiso pusi, bet ingmārz tepat stūrītī guļ.

leave a comment [1]


***

2012.4.21. | 17:32

mēs tagad iesim ar bērniņu ārā, bet Ingmāriņš tikmēr mēģinās nomirt

leave a comment [2]


***

2012.4.21. | 23:12

leave a comment [4]


***

2012.4.21. | 23:51

es laikam atminēju: Eižens mostas, jo grib ēst; šovakar izdevās piebarot vēl ar piena pudeli, redzēsim-redzēsim, kā šonakt ies.

leave a comment [2]