te ir tik drēgns un bērns slikti guļ. viņš gan arī nomodā činkstēja - man liekas, ka viņam nepatīk klimats, un vispār nepatīk būt ārpus savas istabiņas nepazīstamā telpā.
ieslēdzu sildītāju, pašai arī kakls tāds savilkts. lejā wairless raustīgs, augšā bērni kompi salauzuši - pastrādāt nav iespējams, bet es tikai tādēļ šurp atbraucu. un man kļūst grūti palikt cool par to visu. baidos pat ieklepoties, lai viņu nepamodinātu.

atmukām mājā - atkal smaidīgs, nedīc, ēd un virpinās pa dūnu segu. te viss ir svaigs un tīrs kā debesīs; un es nemaz neprotu viena viņu pieskatīt - bez ingmāra. tā mums iegājies - viens slauka muti, otrs blenderē ķirbi. viens midzina, otrs - baro utt. un tas, kuram rokas brīvas, iet pie kompja pastrādāt.

tik drausmīgi neharmonisku nakti kā pagājušo es vispār neatceros pieredzējusi - varbūt tikai guļot uz zemes Šeremetjevā 2008. gada februārī: http://klab.lv/users/virginia_rabbit/2008/02/04/

nujā. izrādās, mēs visi esam slimi - gan es, gan viņš, gan ingmāriņš. klepus, temperatūra.