tajā pašā dienā, kad bija visas tās piečurātās gultas, filozofu lažiņas un izlietās tējas, pret vakaru vēl mēs dabūjām vēdera vīrusu, un vemjam un svīstam aukstus sviedrus jau otro dienu. tas būtu mazāk eksitenciāli, ja ingmāram šodien nebūtu svarīgākais eksāmens, ja visam pa vidu nebūtu bērns, kurš var saslimt kuru katru brīdi, ja vecmāmiņa jau šorīt nebūtu panikā startējusi no kolkas mūs glābt un ja nebūtu tās žāvētās "Alkšņu desiņas" - pretējā veikala pārdevēja pierunāja paņemt. pirmajā gājienā uz veikalu es lepni atteicos, jo mums bija atkausēta gaļa, taču tā kā ingmārs jau vēma, tad es to gaļu neņēmos cept, nogāju lejā un teicu: "nu, labi, dodiet man Alkšnu desiņas!" un pēc pāris stundām jau ar tām bija aizdambēta izlietne.

pag, blond nav dzimpārs šodien?