"Nīderlandē katrai mātei, kurai ir jaundzimušais, pienākas patronāžas māsa, kura pilnu darba dienu atrodas kopā ar viņu un papildus medicīniskiem novērojumiem apkopj māju, mazgā veļu, gatavo ēdienu, iepērkas."

aizmigu ap 2, baroju 5os un otrreiz aizmigt neizdodas. nomainīju visu gultasveļu, izvēdināju, apēdu medusmaizīti. varbūt tagad izdosies.

Tā ir mana dzimtā māja:



Nemaz nezināju, ka šī atturīgā jūgenda ēka Cēsu ielā ir celta 1908. gadā pēc Konstantīna Pēkšēna projekta. Man tā ir "lielā, baltā māja", kuru, nākot no veikala vai skolas jau redz pa gabalu un hipnotizē 3 augšstāva lodziņus. mana arhetipiskā māja ar lielo kolonnu un dažāda izmēra mīklainiem logiem un durtiņām apakšējos stāvos, kur dzīvoja bende, pulksteņmeistars, vērdiņa Ansis un viss cits nesaprotamais no pasakām. un māja, kas pēc vecmāmiņas nāves vēl ilgu laiku rādījās murgos ar bailēm un bēgšanu un raisīja tik skumjas atmiņas, ka es izvairījos iet vai braukt tai garām pa Cēsu ielu.
Tā ir ne tikai mana, bet arī mammas dzimtā māja un vecāmāte tur nodzīvojusi visu pieaugušā mūžu. Viņa sāka īrēt istabu kaut kur 50tajos pie kādas vecas jaunkundzes un vēlāk kļuva par visa dzīvokļa pastāvīgo īrnieci, un tur arī nomira. mēs ar vecākiem kaut kur 90to gadu sākumā pārvācāmies uz Zolitūdes privātmāju, bet tur mums visādi gāja un es daudz laika pavadīju pie vecāsmātes un vēl ilgi mums bija noruna, ka es katru reizi skolas pusdienu starpbrīdī eju pie viņas ēst. viņa kļuva arvien vārgāka un reizēm ļoti ilgi nenāca pie durvīm, un bija šausmīgi viņu tur tā gaidīt, reizēm 10 - 15 min, nezinot, vai viņa vairs maz var piecelties un ir dzīva. Līdz pienāca tā diena, kad viņa izdila pavisam un vairs neatvēra.

Anyway, tagad tā ir atremontēta ( kā salda konfekte ), un es dzīvoju turpat netālu, 1901. gadā celtā tirgotāja I.Krāmera namā (pēc R.Donberga proj.) un katru dienu, ejot uz veikalu, redzu savu lielo, balto māju, kas nu ir mazliet rozīga.

(paldies wikimapia.org)

ingmars, nes šurp paplāti ar gardumiem!


(supernetto īpašais piedāvājums: lambrusco 1.59 Ls)