es jau vairākas ēdienreizes ar baudu ēdu vienkārši garšīgus makaronus ar sviestu. bez ķiplokiem, bazilikiem un pat bez siera.

tik un tā gribas brītiņu palikt vienai, klusi pasēdēt pie naktslampiņas un kaut ko ierakstīt cibā.

man šausmīgi patīk tai manā zolitūdē.

mēs tikai atvedām vecās mēbeles, apmainījām šejienes veco dīvānu pret mazliet mazāk nolietotu - to bedraino, izgulēto izmetām, taču jaunajam nav galu. tam vecajam bija tāds ērts gals, uz kura atspiest spilvenu un lasīt naktīs pie mazās gaismiņas; tagad domāju - kā tad es te turpmāk iekārtošos lasīšanai, un saprotu, ka tagad jau pilnīgi viss būs savādāk.