viņš mani kož un skrāpē jau kādu stundu. un man laikam ir jājūtas gandarītai, ka viņš mani "mīl" vairāk par visiem, jo no rīta piecēlies vispirms iet iesist man.

biju līdz centrāltirgum. tik gloomy. meklēju vienu brāķēto palagu kiosku, bet nekas no tiem vēl īsti nevērās vaļā, un kas bija vaļā - tur kaut kādas deģenerētas vecenes, kas neko nezināja. teica, lai eju uz maksimu. šausmīgi smirdēja arī. ja nebūtu puķu daļas un dārzenīšu, tā vieta būtu paši pekles vārti.
ievēroju, ka man ir uzpampuši pirksti. stokmanā bankomāts paziņoja, ka kartei beidzies termiņš, un neko - braucu mājā tukšā un pa zaķi, kamēr vēl varēju pavilkties.

nepieciešama arī skaņas un gaismas higiēna.

ik pa laikam noniez pirksti uzšaut pa muti kaut kādai kārtējai, kas uzgrūžas virsū un atvainošanās vietā uztaisa to skaņu tādu dzhh! un nopurina galvu, tipa, es viņai esmu uzskrējusi. aizvakar neizturēju un uzbrēcu vienai, vai viņai ir problēmas.